Aizvērt
Jānis Goldbergs, 09.12.2021
Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.
Par šo līdzekļu iegūšanu likumīgā veidā strīdu nav bijis, tomēr tiesa konfiscē visu summu, neraugoties uz to, ka lielākā daļa naudas līdzekļu ir izskaidrota un nav šaubu par to legālo izcelsmi.
Sīkākus skaidrojumus par tiesas lēmumu Dienas Bizness lūdza zvērinātam advokātam Kristapam Andersonam, kurš lietu pārsūdzēs apelācijas instancē. Jāpiebilst, ka ELT lēmumi nav publiski, līdz ar to Dienas Biznesam nav iespējas atsaukties uz tiesas nolēmuma tekstu un atliek paļauties uz advokāta stāstījumu.
Konfiskācijas lietu šobrīd ir daudz. Kas ir šīs lietas galvenais jautājums? Ar ko tā ir īpaša?
Pārsteidzoši ir tas, ka procesa virzītājs gan pirmstiesas procesā, gan tiesā pēc būtības neapšaubīja, ka daļa naudas līdzekļu ir legāli, taču, neskatoties uz to, lūdza tiesu konfiscēt visus personas kontā esošos līdzekļus – nepilnus 400 tūkstošus eiro. Vienīgais pamatojums pēc būtības bija tas, ka procesa virzītājs nespēj dot aprēķinu, kura daļa, viņaprāt, ir tā, par kuru ir šaubas, un kura ir tā, par kuru šaubu nav. Šajā gadījumā stāsts ir par to, ka nav nekādu šaubu par to, ka persona ir iegādājusies savā īpašumā dzīvokli, ņēmusi bankā kredītu, dzīvoklis bijis ieķīlāts un nostiprināta atbilstoša hipotēka.
Kad tika pirkts dzīvoklis? Kāda ir naudas kustības priekšvēsture?
Dzīvoklis tika nopirkts 2007. gada 26. aprīlī, atbilstoši to ieķīlājot bankā, kas bija nepieciešams kredīta ņemšanai. Ilgākā laika periodā kredīts tika izmaksāts. 2016. gadā dzīvoklis tika pārdots, jo persona pārcēlās uz dzīvi ASV. Naudas līdzekļi tika ieskaitīti personas kontā, bet pēc tam naudas līdzekļi aizskaitīti uz personas bankas kontu ASV bankā, kur persona kopā ar laulāto bija atvērusi vienotu bankas kontu. Nav šaubu, ka ASV kredītiestādes un tiesību sargājošās iestādes šīs naudas leģitimitāti pārbaudīja. Tas būtu tikai saprotami, ka šādā gadījumā mums Latvijā, tai skaitā tiesai, būtu pamats uzticēties un nešaubīties par šo līdzekļu izcelsmi, jo tieši ASV kredītiestādes un to uzraugi ir piemērs cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pretējā gadījumā, jādomā, ja ASV banku pārbaudes rezultāti būtu negatīvi, būtu šaubas par šo līdzekļu izcelsmi, kas ienāca personas kontā ASV bankā, tad nebūtu pieļauta šāda transakcija vai arī līdzekļi tiktu konfiscēti ASV atbilstoši šīs valsts likumdošanai.
Kā nauda nonāca atpakaļ Latvijā, kāpēc?
Pēc gada, 2017. gadā, persona atkal pārcēlās atpakaļ uz savu mītnes zemi, bet līdzekļi no ASV bankas konta tika pārskaitīti uz personas sen jau atvērto kontu ABLV Bank. Ir jāpiebilst, ka, atļaujot šos līdzekļus no ASV bankas konta pārskaitīt uz citu valsti, atkal tika veiktas visas pārbaudes. Ja būtu šaubas par naudas izcelsmi, par kādiem darījumiem, par naudas kustību vai tās izmantošanu, tad būtu atbilstošas sekas, bet tādu nebija. Proti, pēc būtības nekādām šaubām par šo līdzekļu izcelsmi Latvijas bankas kontā vairs nevajadzētu būt!
Kur sākas pārmetumi?
Ir skaidri zināma pirkuma summa, par kādu īpašums tika pārdots, neviens to neapstrīd. Procesa virzītājs, tiesa atzīst, ka dzīvokļa darījums nav apšaubāms. Neviens neapstrīd personas ienākumus, jo ir iesniegti dokumenti par tās ienākumiem, sākot ar 2005. gadu. Par visām personas algām, prēmijām un cita veida ienākumiem ir dokumenti, un arī to neviens tiesā neapšauba! Tomēr tiesa secina, ka ir pamats apšaubīt šo līdzekļu legālo izcelsmi, jo kopš to ieskaitīšanas un izskaitīšanas no personas bankas konta ASV bankā un iemaksāšanas ABLV Bank kontā ir pagājis vismaz gads. Tādējādi tiesa nonāk pie secinājuma, ka, ja nauda gadu atrodas personas un viņa laulātās draudzenes kopīgā kontā ārpus Latvijas, ir pamats pieņēmumam, ka pēc gada šie līdzekļi var kļūt par noziedzīgi iegūtiem.
Visu interviju lasiet 7.decembra žurnālā Dienas Bizness!
