Aizvērt
Raksts sākotnēji publicēts Vācijas mediju portālā Finanzwelt
Pēc dažādām apsūdzībām korupcijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā cīņa ar nelegālajām finanšu darbībām Latvijā tika atzinīgi novērtēta pārējās ES dalībvalstīs. Nekur citur pēdējo gadu laikā nav konfiscēts tik daudz naudas un iesaldēts tik daudz kontu kā šajā Baltijas valstī.
Taču medaļai ir arī otra puse. Stingro nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu un nekonsekventas ES likumdošanas interpretācijas dēļ valsts kļūst arvien neaprēķināmāka investoriem no Eiropas. Vācijas un Eiropas investorus galvenokārt satrauc nesamērīgā koncentrēšanās uz privātajiem kontiem.
Institūcijas pāršauj pār strīpu
2018. gadā Latvijas banku sistēma ieguva apšaubāmu starptautisku slavu, kad valsts trešā lielākā banka – ABLV Bank – gandrīz sagrāva visu sistēmu. Tika atklātas sektora vājās vietas un sekoja FinCEN (Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls) spriedums Latvijai. Latvijas institūcijas pārāk bieži bija ignorējušas iespējamās naudas atmazgāšanas darbības. Pēc tam sekoja pamatīga virziena maiņa un valdība Rīgā sāka radikālu sistēmas sakārtošanu. Taču diemžēl izskatās, ka izpildvara, interpretējot ES likumdošanu, ir pāršāvusi pār strīpu.
Nav iespējams gadu desmitiem ilgušu pasivitāti kompensēt ar pārāk agresīvām un formālām darbībām. Iepriekšējā gadā aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir konfiscēti 1,5 miljardi euro (avots) – vairāk kā jebkur citur. Salīdzinot ar šo, Vācijas skaitļi izskatās diezgan smieklīgi. Salīdzinot abu valstu IKP, tad, ja Vācija rīkotos atbilstoši stingrajam Latvijas FID (Finanšu izlūkošanas dienests), Vācijā būtu jākonfiscē apmēram 170 miljardi euro.
Izaicinājumi ārvalstu investoriem
Pēc Latvijas Bankas datiem ārvalstu investīciju apjoms – procentos no Latvijas IKP – ir nedaudz samazinājies kopš 2017. gada (avots). Pie tā esot vainojams arī naidīgais klimats iesaistītajās iestādēs, piemēram, bankās un Finanšu izlūkošanas dienestā (FID). Šobrīd ir ierasta prakse, ka iestādes uzrauga pārskaitījumus no privātiem kontiem un iesaldē līdzekļus. Taču skartās personas visbiežāk nesaņem nekādu informāciju par aizdomu iemesliem, kas apgrūtina viņu iespējas aizstāvēties.
Tie var būt gan kādas puses paraksta neesamība uz līguma, gan nedaudz atšķirīga informācija deklarācijās, kas iesniegtas ar vairāku gadu starpību, līdz pat telefona sarunu ierakstiem, kuriem attiecīgajai personai nav piekļuves. Turklāt investoriem ir pārmērīgi ilgu laiku jāsaglabā dokumenti par visiem finanšu darījumiem. Latvijas bankas ir slavenas ar to, ka tās pieprasa pierādījumus par savu klientu finanšu darījumiem pat no desmit gadus senas pagātnes. Taču nepastāv likumdošanas noteikumi, kas liktu šos dokumentus uzglabāt tik ilgu laiku.
Kā darbojas sistēma
Latvijas bankas ir svarīgākais tiesībaizsargājošo iestāžu informācijas avots, jo to pienākums ir ziņot par visām aizdomīgajām darbībām. Tam pamatā ir normatīvie akti un oficiālās Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kā arī FID rekomendācijas. Vadlīnijas ir izstrādātas tik vispārīgi, ka gandrīz visi aizdomīgie un neaizdomīgie klienti iekļaujas šajā modelī. Ja banka klienta kontā ir konstatējusi potenciālu pārkāpumu vai aizdomīgu aktivitāti, kas brīžiem ir noticis 20 gadus senā pagātnē, visa pierādīšanas nasta gulstas uz konta īpašnieka pleciem.
Pats dīvainākais ir tas, ka “pietiekams pierādījums” ir izmeklētāja subjektīva pārliecība, ka “iespējams” varētu būt runa par nelegālas izcelsmes finanšu līdzekļiem. Institūcijas traktē aizdomīgus darījumus, noziedzīgas darbības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kā vienlīdzīgus jēdzienus. Personai tiek uzlikts ierādīšanas pienākums, taču dažos gadījumos tai nemaz nav iespējas noskaidrot precīzas apsūdzības pret viņu. Pierādījumu standarts šajos gadījumos tiek samazināts līdz varbūtībai.
Politiskā konfiskācijas sistēma skar arī ukraiņu kontus
Tas pats notiek arī ar neskaitāmiem Ukrainas pilsoņiem, kuri šobrīd nevar piekļūt saviem finanšu līdzekļiem, jo viņu konti ir iesaldēti. 2014. gadā Ukrainas finanšu sistēmas nestabilitātes dēļ Latvija aktīvi virzīja investīcijas savās bankās. Apmēram 200 bankas, tai skaitā PNB Banka un Citadele banka, atvēra savas pārstāvniecības Ukrainā un piesaistīja ukraiņu klientus, piemēram, Jarošenko /Yaroshenko/ (avots). Šobrīd liekas, ka pat ar visprecīzāko darījumu dokumentāciju, godīgu visu dokumentu uzrādīšanu un visiem izmeklētājam sniegtiem paskaidrojumiem nevar būt drošs par sava īpašuma atgūšanu.
Visi aizdomīgie gadījumi praktiski ved tikai vienā virzienā – uz Valsts kasi. Paātrinātā iespējami nelikumīgi iegūto īpašumu konfiskācija praktiski noved pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas noslēguma un pārvērš galveno krimināltiesību mērķi – vainīgo notiesāšanu, vienlaikus aizsargājot nevainīgos – par politiski motivētu atsavināšanas mehānismu. Tomēr 2022. gadā mēs ceram sagaidīt likumdevēja maiņu, kas piedāvās plašākas iespējas piekļūt pierādījumiem un aizsargāt savas tiesības procesa laikā.
Viesautori: juridiskie eksperti Sandis Bertraitis, FORT Legal, Jeļena Kvjatkovska, Rode&Partners, un Daiga Siliņa, Davidsons un partneri
