Aizvērt
Ziņo TV3 raidījums “Nekā Personîga”
Karš ar noziedzīgi iegūtu naudu nozīmē arī lielāku konfiscēto līdzekļu apjomu. Ja tiesa atbilstoši lems, tad tuvākajos gados konfiscēs un budžetā nonāks vairāki simti ABLV bankā esošu miljonu. Likumsargi un uzraugi vēlas arī sev daļu no šīs naudas, pret ko iebilst Finanšu ministrija.
2017. gadā Māra Kučinska valdība nolēma, ka daļa no noziedzniekiem konfiscētās naudas nonāks īpašā fondā. Tas finansētu izmeklējošo iestāžu modernizāciju, atbalstu noziegumos cietušajiem un citus sociālus mērķus. Tā rīkoties ieteica "Moneyval", līdzīgi fondi jau bija izveidoti arī vairākās citās Eiropas valstīs.
Tobrīd gadā budžetā nonāca ap pusotru miljonu konfiscētas naudas, īpašajā fondā – mazāk par miljonu. Drošības pēc fondam noteica divu miljonu griestus. Par naudas sadali lemj premjera vadītā Noziedzības novēršanas padome.
Piemēram, pagājušajā gadā gandrīz pusmiljonu eiro saņēma KNAB mobilo ierīču identificēšanas iekārtas pirkšanai, pusmiljonu - Veselības ministrija tiesu medicīniskās ekspertīzes uzlabošanai, Valsts policija pirka dronu, mobilo triecienu komplektu, pārbūvēja mikroautobusus par mobiliem ofisiem.
Iestāžu pieprasījumi ir lielāki par pieejamo. Lielākoties tās prasa līdzekļus, lai nopirktu iekārtas, kam pašu budžetā naudas nepietiek un sūta darbiniekus uz kursiem.
Gadu pēc fonda izveidošanas pienāca ABLV bankas krahs un Latvija bija spiesta sākt karu pret naudas atmazgātājiem, kas izmanto vietējās bankas. Konfiscētās summas sāka strauji augt. Pagājušajā gadā valsts makā nonāca jau 64 miljoni konfiscētu līdzekļu.
Šobrīd nauda Konfiskācijas fondā gadā nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Tiesībsargājošās iestādes vēlas pieejamos līdzekļus palielināt, kam neiebilst arī atbildīgā Tieslietu ministrija. Drīzumā Valsts policija jautājumu skatīs virzīšanai Noziedzības novēršanas padomē.
Pēdējo divu gadu laikā Iekšlietu ministrija divreiz valdībā virzījusi ieceri griestus atcelt, bet pēc Finanšu ministrijas iebildumiem ideja līdz Ministru kabineta sēdei nemaz nenonāca. Tagad Iekšlietu ministrija konfiskācijas fondam atmetusi ar roku un to palielināt prasīs pēc pandēmijas beigām.
Taču izmeklējošās iestādes samierināties nevēlas. Turpmākajos gados tiesas lems par ABLV bankā un citās kredītiestādēs arestētajiem 600 miljoniem eiro. Kopumā policija pagājušajā gadā arestējusi mantu 1,5 miljarda vērtībā. Uz tāda fona divi miljoni ir niecīga summa.
Uz naudu pretendē ne tikai policija, bet arī KNAB, VID Nodokļu un muitas policija, prokuratūra, Iekšlietu ministrija. Iecerētajai palīdzībai noziegumos cietušajiem nekas pāri nepaliek. Finanšu izlūkošanas dienests vēlas, lai tam no konfiscētās naudas tiktu iezīmēta daļa.
Likumsargi ar dienestu gan dalīties gan negrib, it īpaši tādēļ, ka prognozē tam darba apjoma samazinājumu.
Dienesta galvenais darbs līdz šim bija ABLV bankā esošās naudas pārbaudes. Tās šogad noslēgsies. Iestādes vadītāja gan apgalvo, ka darba mazāk nepaliks, jo dienesta nākamās prioritātes būs vietējo krāpnieku, nodokļu shēmotāju un korumpantu pieķeršana.
Finanšu izlūkošanas dienests līdz šim saņēmis finansējumu jaunas ziņošanas sistēmas ieviešanai, informācijas tehnoloģiju attīstībai. Ar lielāku atbalstu dienests sola kļūt par inovāciju centru reģionā naudas atmazgāšanas apkarošanā.
Konfiskācijas fonds tiesībsargājošajās iestādēs kalpo par ielāpu. Tas ļauj iegādāties modernas iekārtas, kam pašu iestāžu budžetā nauda neatrodas. Apsolot tām konkrētu daļu no konfiscētiem līdzekļiem var rasties šaubas par motivāciju līdzekļu iesaldēšanā, arestēšanā un finālā konfiscēšanā.
Tagad izmeklētājiem ir pienākums pārbaudīt policijai zināmo iepriekš jau pieķerto likumpārkāpēju oficiālo ienākumu atbilstību dzīves līmenim. Ja tie neatbilst, tad līdzekļus uzskata par noziedzīgi iegūtiem, ja vien persona nevarēs pierādīt pretējo.
