Satversmes tiesa vērtēs normas par noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu.

Lieta, par kuru vairāk informācijas var atrast šeit, ierosināta pēc Vitālija Leškova pieteikuma. Ar tiesas lēmumu līdzekļi, kas atradās Leškova bankas kontos, atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā.
Leškova ieskatā likumdevējs neesot noteicis pietiekamas procesuālo tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, lai persona varētu aizstāvēties pret mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Tādējādi tiekot pārkāpts Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ietvertais pušu līdztiesības princips.
Tāpat pieteikumā norādīts, ka ar apstrīdētajām normām esot aizskarts arī nevainīguma prezumpcijas kodols un pierādīšanas būtība kriminālprocesā. Proti, apstrīdētās normas pieļaujot to, ka personai, kas likumā noteiktā kārtībā vēl nav atzīta par vainīgu kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, prezumētas saistības ar šādu noziedzīgu nodarījumu dēļ tiek atņemta viņas manta. Tādējādi apstrīdētās normas pārkāpjot arī Satversmes 92.panta otrajā teikumā nostiprināto nevainīguma prezumpciju.
Prasības iesniedzējs lūdz tiesu izvērtēt Kriminālprocesa likuma 124.panta sestās daļas, 125.panta trešās daļas un 126.panta 3.1 daļas atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam un otrajam teikumam.
Kriminālprocesa likuma 124.panta sestā daļa nosaka, ka kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 125.panta trešajai daļai uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 126.panta 3.1 daļa nosaka, ka, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.
Satversmes 92.panta pirmais un otrais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir nākamā gada 17.janvāris.

© Copyright 2020 - Omnia Analytics, SIA - All Rights Reserved
menu-circlecross-circle