Pieņem grozījumus labticīgo ieguvēju aizsardzībai noziedzīgi iegūta nekustamā īpašuma gadījumos

Latvijas parlaments 4.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Lai gan šie grozījumi regulē šauru problemātiku, Omnia Analytics eksperti uzskata, ka šādam lēmumam var būt arī plašākas sekas. Mūsuprāt, īpašnieku rīcībā būtu jāatstāj arī labticīgi iegūta manta, kas nav tikai nekustamais īpašums, ja vien tā ir izsekojama un ir pierādījumi tā labticīgai iegūšanai. Šie un citi jautājumi būtu risināmi īpašuma konfiskācijas regulējuma reformas ietvaros, kas daudzās valstīs jau ir īstenoti un atbilstoši risinājumi pieņemti.

Kā ziņo aģentūra LETA, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Jautājums par regulējumu saistībā ar labticīgi iegūtas mantas konfiskāciju, ja tā atzīta par noziedzīgi iegūtu, aktualizēts pēc tam, kad publiski izskanēja informācija, ka māksliniekam Aivaram Vilipsonam tiek konfiscēts dzīvoklis, kuru viņš labticīgi iegādājies, taču kas arestēts kriminālprocesā. Par šo problemātiku mēs jau rakstījām šajā blogā

© Copyright 2020 - Omnia Analytics, SIA - All Rights Reserved
Contact Form Demo (#1)
menu-circlecross-circle