Aizvērt
Arvien biežāk zvērināti advokāti un tiesību jomas speciālisti analizē problēmas, kas attiecas uz kriminālprocesiem par iespējami noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, šādu lietu izmeklēšanu un vēlāk tiesu procesiem. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiek iztirzāts, ir tas, vai var vilkt vienlīdzības zīmi starp nenoskaidrotas izcelsmes un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Žurnālā "Bilances juridiskie padomi" 2021.gada martā šai problemātikai pievērsās Olavs Cers, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns vadītājs un partneris.
Kā uzskata Olavs Cers, viens no diskusijas pamatjautājumiem ir kļūdainā pieeja, liekot vienlīdzības zīmi starp nenoskaidrotas izcelsmes naudas līdzekļiem un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Problēmas būtība, viņaprāt, ir arī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izpratne par to, ka faktiski jebkuri nenoskaidrotas izcelsmes naudas līdzekļi tiek pielīdzināti noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Situācijās, kad kredītiestādei vai FID radušās šaubas par naudas līdzekļu izcelsmi vai darījumu, tas visbiežāk reducējas uz naudas līdzekļu sākotnējo iesaldēšanu un lietas materiālu nosūtīšanu valsts policijai. Savukārt policija automātiski uzsāk kriminālprocesu un nekavējoties lūdz tiesai šos naudas līdzekļus arestēt. Diemžēl Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likuma un Kriminālprocesa likuma izpildes stadijā nedz FID, nedz Valsts policija, nedz tiesa pat nemēģina nodalīt nenoskaidrotas izcelsmes naudas līdzekļus no noziedzīgi iegūtiem.
Kā norādīts rakstā, kaut arī FID, Valsts policijas un tiesas rīcībā nav nekādu faktu par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā iegūti strīdīgie naudas līdzekļi, bet tikai aizdomas vai pat vienkārši neskaidrības, a priori tiek pieņemts, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Tas būtiski ierobežo strīdīgo naudas līdzekļu īpašnieka tiesības, kā arī apgrūtina un sašaurina šīs personas iespējas pierādīt naudas līdzekļu izcelsmi, jo tas jāveic jau kriminālprocesa ietvaros.
Analizējot dažādus šīs problēmas aspektus, kā arī pēdējos gados pieņemtos grozījumus normatīvajos aktos, advokāts atklājis vēl vienu svarīgu problēmu: policijā arestēto līdzekļu īpašniekam netiek paskaidrots, kas viņam būtu jāpierāda. Proti, formāli tiek norādīts, ka naudas līdzekļu īpašniekam pašam jāpierāda naudas izcelsme un likumība. No minētā var secināt, ka līdzekļu īpašniekam ir jāpierāda visu transakciju likumība visā konta darbības laikā, nezinot, ko tieši no viņa sagaida un kas ir radījis aizdomas. “Naudas īpašniekam netiek dota iespēja kvalitatīvi aizstāvēties pret izvirzītajām apsūdzībām, jo tās viņam nav pilnā apmērā zināmas,” rakstā norāda Olavs Cers.
Pēc viņa rakstītā, Kriminālprocesa likuma 627. pantā ir iekļauta norma, kas lielā daļā advokātu izraisa neizpratni – procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums. Ar tiem drīkst iepazīties procesa virzītājs, prokurors un tiesa. Bet pats naudas īpašnieks vai tā aizstāvis, kuram jāuzstājas tiesā, ar lietā esošiem materiāliem var iepazīties tikai ar procesa virzītāja atļauju un viņa noteiktajā apjomā.
Advokāts raksturo situāciju, kas veidojas tiesā: ir tiesnesis, kuram ir pieejami visi lietas materiāli. Un ir kriminālprocesa virzītājs, kuram arī ir pieejami visi lietas materiāli. Naudas īpašniekam vajadzētu būt iespējai aizstāvēties, atspēkot visas šaubas. Taču kā viņš var aizstāvēties, ja neredz šo materiālu kopumu? Viņam jāvēršas pie procesa virzītāja, lai ļauj iepazīties ar materiāliem, bet procesa virzītājs to var neatļaut vai atļaut formāli – ierobežotā apjomā. Veidojas situācija, kurā naudas īpašnieks stājas tiesas priekšā, tā arī nezinot, kas tieši viņam tiek pārmests, kādi lietā ir pierādījumi, un viņš vispār nevar aizstāvēties. Bet tiesa var izlemt naudu atzīt par noziedzīgi iegūtu un ieskaitīt valsts budžetā. Un bieži vien šīs lietas ir par ļoti lielām naudas summām – simtiem tūkstošu un miljoniem eiro, norāda advokāts.
Advokāts piedāvā iespējamo risinājumu
Iepriekš aprakstīto problemātiku varētu atrisināt, NILLTPFN likuma piemērošanas procesu FID stadijā paplašinot un pakļaujot Administratīvā procesa likuma regulējumam, kura ietvaros iestādes – tātad FID – pienākums ir veikt objektīvu izmeklēšanu, tajā skaitā uzklausīt privātpersonu. Savukārt privātpersonai administratīvā procesa ietvaros tiek dotas iespējas no pirmās dienas iepazīties ar lietas materiāliem un palīdzēt veikt iestādei objektīvo izmeklēšanu par naudas līdzekļu izcelsmi. Un tikai tādā gadījumā, ja šī administratīvā procesa ietvaros tiek konstatēts, ka naudas līdzekļi ir nevis nenoskaidrotas izcelsmes, bet, iespējams, noziedzīgi iegūti līdzekļi, lieta tiek nodota valsts policijai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.
Šāda procedūra ļautu gan FID, gan citiem Novēršanas likuma subjektiem jau laikus nošķirt nenoskaidrotas izcelsmes naudas līdzekļus no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, turklāt dodot privātpersonai iespēju jau no procesa pirmās dienas aktīvi iesaistīties naudas līdzekļu izcelsmes pierādīšanā, kas ir iespējams, tikai uzsākot kriminālprocesu ar visiem no tā izrietošajiem ierobežojumiem, uzsver advokāts.
Raksts publicēts žurnāla "Bilances juridiskie padomi" 2021.gada marta numurā. Lasiet to šeit
