Aizvērt
Esam apkopojuši visbiežāk uzdotos jautājumus un atbildes par Latvijā veiktajiem kriminālprocesiem par noziedzīgi iegūtu mantu. Šodien sniegsim atbildes par to, uz kāda pamata policija kriminālprocesus uzsāk. Blogs tiks turpināts vairākās kārtās, sekojiet līdzi mūsu ziņām.
Uz kāda pamata LR Valsts policija uzsāk kriminālprocesus, no kuriem vēlāk tiek izdalīts process par noziedzīgi iegūtu?
Visbiežāk policija kriminālprocesu uzsāk pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) iesnieguma. Šis iesniegums parasti seko pēc diviem FID izdotajiem rīkojumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Ar pirmo rīkojumu tiek iesaldēti personas līdzekļi uz 5 dienām, ar otro uz 45 kalendārajām dienām. Teorētiski abus rīkojumus ir iespējams 30 dienu laikā no rīkojuma kopijas saņemšanas dienas apstrīdēt Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotam prokuroram un pēc tam ģenerālprokuroram. Praksē gan apstrīdēšana neļauj pienācīgi aizstāvēt savas īpašumtiesības, jo ļoti bieži mēneša laikā pēc otrās iesaldēšanas, kamēr pat vēl nav iztecējis apstrīdēšanai atvēlētais laiks, jau atnāk lēmums par aresta uzlikšanu mantai. Advokāti pat publiski vairākkārt ģenerālprokuroram norādījuši par šādas prakses absurdumu un apstrīdēšanas procesa šķietamību, taču līdz šim brīdim tiesībsargājošās iestādes uz sūdzībām nav reaģējušas.
Svarīgi piebilst, ka par līdzekļu iesaldēšanu FID informē tikai banku, nevis līdzekļu īpašnieku, taču rīkojumā deleģē personas informēšanas pienākumu bankai.
Iesaldēšanas laikā FID pārbauda, vai viņu rīcībā esoša informācija dod pamatu uzskatīt, ka kontos esošie līdzekļi, iespējams, ir iegūti noziedzīgā ceļā. Ja dienests uzskata, ka tāds pamats ir – dienests nosūta materiālus izvērtēšanai Valsts policijai. Policijas darbiniekiem savukārt jāizvērtē, vai FID sagatavotajā iesniegumā ir ziņas, kas dod pamatu uzsākt kriminālprocesu, proti, vai tajā ietvertā informācija liecina par iespējamo noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un vai to ir iespējams pārbaudīt ar kriminālprocesā paredzētajiem līdzekļiem.
Pārsvarā šādus kriminālprocesus uzsāk pēc Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm, proti par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bieži vien lielos apmēros. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem liels apmērs ir ekvivalents 50 minimālām algām, kas uz doto brīdi ir 25 000 EUR.
Pašlaik tiesībsargājošās iestādes, mūsuprāt, kļūdaini uzskata, ka ir pietiekami attiecināt uz personu darbībām kādu no tā saucamām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijām un pazīmēm, kas, viņuprāt, ir pietiekams pierādījums mantas noziedzīgai izcelsmei. Šīs pazīmes un tipoloģijas nav paredzētas Krimināllikumā kā prezumpcija, bet ir vien metodiskie materiāli.
SVARĪGA PIEZĪME: Protams, katra situācija atšķiras, un arestētās mantas īpašniekiem ir jācīnās par savām tiesībām, procesu virzītājiem un tiesām norādot uz pieļautajām kļūdām, ja tādas tiek konstatētas. Piemēram, nereti procesu virzītāji kļūdās ar dažādu prezumpciju izmantošanu, tās vispārinot. Tāpat biežas ir kļūdas par to, kādā veidā tiek piemērotas kriminālprocesa normas par piemērojamo darbību samērīgumu tai aktīvu summai, kuru pieprasa arestēt, vai aresta termiņiem.
