Aizvērt
Db.lv, 30.08.2021
Advokātu birojs FORT, pārstāvot Igaunijas uzņēmumu Ekonomisko lietu tiesā (ELT) procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir pierādījis klienta līdzekļu likumīgu izcelsmi, informē zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.
Ar ELT 27.08.2021. lēmumu nolemts neatzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ar tiesas lēmumu tiek veidota vērtēšanas metodoloģija, kas ir nozīmīga arī citos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.
Šī gada pavasarī darbu uzsākusī ELT izskatīja lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas ierosināta pēc procesa virzītāja lēmuma attiecībā uz Igaunijas uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas tika ieskaitīti kontā Latvijā reģistrētā bankā 2019. gadā un nepilnu mēnesi vēlāk arestēti. Procesa virzītājs ar lēmumu bija izteicis pieņēmumu, ka bankas kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir ar noziedzīgu izcelsmi, jo arestētās mantas īpašnieks esot čaulas uzņēmums, kas neveicot reālu saimniecisko darbību, bet starptautiskā darījuma pamatošanai iesniegtie darījuma dokumenti esot fiktīvi (pakalpojums neesot sniegts).
Pretēji procesa virzītāja un prokuratūras pozīcijai ELT ar 27.08.2021. lēmumu neatzina arestēto mantu par noziedzīgi iegūtu un izbeidza procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Igaunijas uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi tiesai radīja objektīvas šaubas par procesa virzītāja apgalvojumu, ka uzņēmums esot bijis čaulas veidojums. ELT atzina, ka ir gūta pārliecība par veidu, kā tika īstenota saimnieciskā darbība un kāpēc tā tika saistīta ar Igauniju. Tāpat tiesa, atsaucoties uz mantas īpašnieka iesniegtajiem pierādījumiem, noraidīja šaubas par darījuma pamatošanai iesniegto darījuma dokumentu fiktīvo raksturu.
ELT norādīja vairākus apsvērumus attiecībā uz pierādīšanas īpatnībām procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Tiesas ieskatā, lai arī procesā par noziedzīgi iegūtu mantu Kriminālprocesa likums paredz samazinātu pierādīšanas standartu “iespējamības pārsvars”, tas attiecas vienīgi uz mantas, kuru procesa virzītājs uzskata par noziedzīgi iegūtu, izcelsmes pierādīšanu. Turklāt šis pazeminātais pierādīšanas standarts attiecas tikai uz mantas noziedzīgo izcelsmi, nevis uz noziedzīgā nodarījuma sastāvu veidojošajām darbībām.
Uz darbībām, kas veido noziedzīgu nodarījumu, ir piemērojams vispārējais pierādīšanas standarts “ārpus saprātīgām šaubām”.
ELT atzina, ka procesa virzītājam un prokuroram ir jānorāda, kuram Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam atbilst citā valstī izdarītais nodarījums, un jāsniedz pierādījumi, kas ārpus saprātīgām šaubām ļauj izdarīt secinājumu par attiecīgā nodarījuma izdarīšanu.
Visbeidzot tiesa uzsvēra, ka procesa virzītājam vispirms pirmajam ir jāiegūst pierādījumi, kas dod pamatu atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme. Ja procesa virzītāja iegūtie pierādījumi nav pietiekami, lai ar iespējamības pārsvaru varētu apgalvot, ka arestētā manta iegūta nelikumīgi, tad nav pamata pierādīšanas pienākuma pārnešanai uz mantas īpašnieku.
Saistībā ar grozījumiem normatīvajos aktos, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijas ierobežojumu pastiprināšanu, tiesa īpašu uzmanību pievērsa tiesību normu piemērošanas laika jautājumam. Tiesa atzina, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas likuma normu jaunā redakcija nav piemērojama, bet ir jāpiemēro tās likuma normu redakcijas, kuras bija spēkā laika periodā, kurā tika veiktas vērtējamās darbības.
ELT lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Juridisko palīdzību lietā nodrošināja zvērināts advokāts un advokātu biroja FORT partneris S. Bērtaitis, zvērināts advokāts Artūrs Caics un zvērināta advokāta palīdze Māra Bērtaite.
