Tieslietu ministrijas (TM) mājaslapā šā gada janvārī publiskots apkārtraksts par Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā "Yordanov un citi pret Bulgāriju". Apkārtraksts juristu aprindās raisījis diskusijas, vai izpildvaru pārstāvošā ministrija tādējādi nenorāda tiesu varai, kā pareizi būtu iztiesājamas lietas, kuras tieši vai netieši saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Apkārtraksts adresēts tiesnešiem, prokuroriem, […]

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu par valsts budžetu 2024.gadam. Tajā paredzēta arī iespēja prēmēt amatpersonas, kuras palīdzējušas novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Likums “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” paredz, ka lēmumu par amatpersonu (darbinieku) motivēšanu pieņem Ministru kabinets, ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas rezultātā ir palielinājušies […]

Rīgas rajona tiesa šī gada oktobrī piespriedusi piecu gadu cietumsodu kādai sievietei, kura apsūdzēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā lielā apmērā, jo pēc ielidošanas Latvijā likumsargiem nav spējusi paskaidrot deklarēto 272 145 eiro izcelsmi, informē prokuratūra.

Satversmes tiesā (ST) ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst Kriminālprocesa likuma norma, kas ierobežo iespējas apelācijas instances tiesai iesniegt jaunus pierādījumus lietās par noziedzīgi iegūtu mantu.

2023.gada 26.septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lietā Yordanov and others vs. Bulgaria (pieteikumi Nr. 265/17 un 26473/18) pieņēma spriedumu, kas varētu būtiski ietekmēt to, kā turpmāk Latvijā tiks izskatīti un vērtēti procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ir acīmredzams, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu nav līdzsvarotas pušu tiesības – prezumpcija par mantas noziedzīgo izcelsmi, apgrieztais pierādīšanas pienākums un pazeminātais pierādīšanas standarts "visticamāk, noziedzīgi iegūta manta" ir pārlikuši galveno pierādīšanas nastu uz privātpersonu. Tas secināts rakstā “Procesa par noziedzīgi iegūtu mantu konstitucionālā uzraudzība”, kuru izdevumā “Jurista Vārds publicējis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, Mg. […]

Ir objektīvi nepieciešams uzlabot pierādīšanas izpratni procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, izskaust nepamatotu pierādīšanas pienākuma pārnešanu un netiešo pierādīšanas metodi vismaz tās pašreizējā paveidā, kas nonāk pretrunā ar kriminālprocesa pamatprincipiem - nevainīguma prezumpciju un sacīksti, 2023.gada augusta žurnālā “Jurista Vārds” raksta Mg. iur., zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs. Analizējot mantas izcelsmes pierādīšanu kriminālprocesā, advokāts norāda, ka […]

Vēl nesen dažādu iestāžu atzinumi (jeb viedokļi) tika uzskatīti par pilnībā pietiekošiem pierādījumiem tam, ka jūsu manta ir noziedzīgi iegūta vai tam, ka jūs izvairījāties no nodokļiem vai muitas maksājumiem. Tomēr laiki mainās, un iestāžu atzinumi zaudē savu “dzelžaino pierādījumu” statusu. Ar tiem ir krietni par maz, lai arestētu mantu vai ieliktu cietumā, vai arī […]

Finanšu noziegumus apkarojošās iestādes Latvijā ir veikušas stingrus pasākumus, lai apkarotu noziedzīgās naudas plūsmu un novērstu finanšu noziegumus. Tomēr šīs darbības un likuma piemērošana praksē ir radījusi trauksmi ne vien tiesību zinātņu akadēmiķu, bet arī Latvijas juristu un advokātu vidū, kuri uzskata, ka finanšu uzraugu pieeja ir pārmērīga un dažbrīd – pat neadekvāta. Sākot ar to, ka absolūtajā vairākumā gadījumu mantas konfiskācijai nav nepieciešams noziedzīgs nodarījums, un beidzot ar faktu, ka dokumenti, kas pierāda nevainīgumu, ir jāglabā krietni ilgāku laiku, nekā to nosaka likums.

Satversmes tiesa ierosinājusi jau kārtējo lietu par tiesību normām, kas attiecas uz procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu. 2.maijā ierosināta lieta par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu. Prasības iesniedzējs apstrīdējis Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā, Kriminālprocesa likuma 125. panta trešajā daļā  un Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļā noteikto, norādot, ka šajās tiesību normās noteiktais neatbilst Satversmes […]

“Policijas pamatuzdevums ir atklāt noziedzīgu nodarījumu un personu, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Prakse rāda, ka policija šo uzdevumu nepilda un joprojām lūdz tiesu lemt par mantas konfiskāciju, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,” TV24 diskusiju raidījumā “Nacionālo interešu klubs” norādīja zvērināta advokāte Daiga Siliņa. Par to, kādas ir lomas un atbildības procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, […]

Sabiedrībā un nozares profesionāļu starpā aizvien nerimst diskusijas par to, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Šo problēmu jautājumā tieši iesaistītās puses, advokāti un prokuratūra, turpināja šķetināt TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”. Šoreiz jomas profesionāļi diskutēja gan par nepietiekamu pierādījumu kopumu, ierosinot lietas, gan par to, kāpēc tiek arestēti Ukrainas uzņēmēju finanšu […]

Satversmes tiesa (ST) lēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar jautājumiem un apturējusi tiesvedību lietā par normu, kas paredz, ka apgabaltiesa ir tiesīga atcelt rajona tiesas lēmumu attiecībā uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju bez iespējām to pārsūdzēt, informē tiesa. Lieta ir ierosināta pēc vairāku ārvalstu komersantu pieteikuma. ST to sāka izskatīt 11.janvārī. Komersanti lūdz ST izvērtēt […]

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) pērn izskatījusi 366 lietas, no kurām vairāk nekā 160 procesi bija saistīti ar noziedzīgi iegūtu mantu, informē tiesa. Procesos par noziedzīgi iegūtu mantu 109 gadījumos manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, savukārt 53 gadījumos tiesa procesu izbeigusi. No izskatītajām krimināllietām 13 bija saistītas ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, bet pārējās ar noziedzīgi iegūtu […]

Satversmes tiesā (ST) kopumā saņemti jau 14 iesniegumi saistībā ar kriminālprocesiem par naudas un mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un tās konfiscēšanu, un sagaidāms, ka 2023. gadā sāksies lietu izskatīšana, raksta ziņu aģentūra LETA.

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi jau kārtējo lietu, kas attiecas uz tiesību normām, kas regulē procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Šoreiz lieta rosināta par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem, informē ST.

Satversmes tiesa 2022. gada 10. oktobrī ierosināja vēl vienu lietu, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu, ziņo Satversmes tiesa.

Satversmes tiesa 2022. gada jūlijā ierosinājusi lietu  par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, kas nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Lieta ierosināta pēc Vitālija Leškova pieteikuma. Ar tiesas lēmumu līdzekļi, kas atradās Leškova bankas kontos, atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā.
Leškova ieskatā likumdevējs neesot noteicis pietiekamas procesuālo tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas, lai persona varētu aizstāvēties pret mantas noziedzīgas izcelsmes prezumpciju. Tādējādi tiekot pārkāpts Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ietvertais pušu līdztiesības princips.

Pēc dažādām apsūdzībām korupcijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā cīņa ar nelegālajām finanšu darbībām Latvijā tika atzinīgi novērtēta pārējās ES dalībvalstīs. Nekur citur pēdējo gadu laikā nav konfiscēts tik daudz naudas un iesaldēts tik daudz kontu kā šajā Baltijas valstī.

Liene Neimane, zvērināta advokāte, Mag. iur. Raksts sākotnēji publicēts žurnālā Forbes, 2022.gada jūlijā. Arvien biežāk tiek dzirdēti dažādu ekspertu viedokļi par aresta uzlikšanu mantai, jо kāda no struktūrām to atzinusi par noziedzīgi iegūtu. Pamatoti vai nepamatoti – tas raisa diskusijas. Mantas izcelsmes jautājumos aizvien aktuālāka kļūst pārbaudes perioda noteikšanas problemātika. Ir dzirdēts par gadījumiem, kad […]

Mantas īpašās konfiskācijas institūts šobrīd spēkā esošajā redakcijā tika ieviests 2017.gada 1.augustā ar grozījumiem Krimināllikumā. 2018. – 2019.gadā Latvijā notika banku sektora “kapitālais remonts”, kura ietvaros tika pastiprināta cīņa ar noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu un tika veikti finanšu līdzekļu aresti vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Latvijas valsts praktizētā ārzemnieku naudas nacionalizācija uz aizdomu pamata, ka tā iegūta noziedzīgi, pašlaik tiek vērtēta Satversmes tiesā vairākās lietās.

Oleksandra un Natālijas Šeiko bēgļu stāsts sākās ne vakar, bet 2014. gadā, kad Ukrainā sākās Maidans un paralēli notika Donbasa karš. Abi bija pirmspensijas vecumā un, izvērtējot riskus, pārcēla ietaupījumus uz Latviju, bet šodien viņu līdzekļi un īpašumi ir arestēti un tuviniekiem palīdzēt nav iespējams. Raksts publicēts izdevumā “Dienas Bizness”. Latvija – vilinošā drošības sala […]

“Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ,” tā savu stāstu, kas publicēts laikrakstā “Dienas bizness”, iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanai ir jābūt preventīvam rīkam, lai izmeklēšanas un tiesvedības ceļā skaidrotu reālo mantas izcelsmi un lemtu par mantas tālāko likteni – konfiskāciju, atgriešanu likumīgajam īpašniekam (tostarp, noziedzīgā nodarījumā cietušajam) vai par aresta atcelšanu un procesa izbeigšanu. Ik gadu Baltijas valstīs tiek aizturēti vairāki tūkstoši, pat miljoni eiro un mantas, tomēr Latvija šajā jomā ir pirmrindniece.

Pēdējo četru gadu laikā notikušas būtiskas tiesiskā regulējuma izmaiņas attiecībā uz aizdomīgas izcelsmes naudas līdzekļiem, to arestu un konfiskāciju. Šīs izmaiņas ir skārušas daudzus, diemžēl ietekme bijusi ne tikai pozitīva. Raugoties uz jauno regulējumu un tā piemērošanu, rodas ne viens vien jautājums par to, kāda vieta procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir tiesiskumam, taisnīgai tiesai un Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu.

Lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, personu pamattiesību aizsardzību un sabiedrības intereses, sagatavoti grozījumi Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā, nosakot, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu dalībniekiem būs pieejami visi lietas materiāli. Šādus grozījumus janvāra beigās apstiprinājis Ministru kabinets, tie vēl jāapstiprina Saeimā.

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi vēl vienu lietu par tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pārsūdzēšanas kārtību.

Karš ar noziedzīgi iegūtu naudu nozīmē arī lielāku konfiscēto līdzekļu apjomu. Ja tiesa atbilstoši lems, tad tuvākajos gados konfiscēs un budžetā nonāks vairāki simti ABLV bankā esošu miljonu. Likumsargi un uzraugi vēlas arī sev daļu no šīs naudas, pret ko iebilst Finanšu ministrija.

Satversmes tiesa pērna gada nogalē pieņēmusi izskatīšanai lietu, kurā tiks skatīta noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas pārsūdzēšanas kārtības atbilstība Satversmei. Lietā vērtēs Kriminālprocesa normu, kas nosaka, ka apgabaltiesas lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu par konfiscējamu nav pārsūdzams.

Šā gada 28. oktobrī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) nolēma konfiscēt Azerbaidžānas pilsonim 397 tūkstošus eiro, no kuriem aptuveni 208 tūkstoši eiro bija iegūti no dzīvokļa pārdošanas, proti, legāli līdzekļi.

Eiropas Savienības(ES) Tiesas precizētie noteikumi direktīvā par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju nākotnē varētu viest izmaiņas arī Latvijas tiesu praksē, paredz aptaujātie nozares pārstāvji.

Pašlaik Ekonomisko lietu tiesā (ELT) nav novērojami lietu uzkrājumi, bet tādi varētu rasties, kad masveidā ienāks izmeklētāju lūgumi atzīt "ABLV bankas" likvidācijas procesā identificētajos nerezidentu kontos esošo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, aģentūrai LETA stāstīja ELT priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs.

Apkarojot naudas atmazgāšanu, Valsts policija šogad uzlikusi arestus aktīviem aptuveni 1,4 miljardu eiro vērtībā, paziņojis Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Savas darbības pirmajos sešos mēnešos kopš 31. marta Ekonomisko lietu tiesa (ELT) pabeigusi izskatīt 110 lietas, no tām 18 civillietas, 24 krimināllietas, kā arī 68 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.

Naudas atmazgāšanas lietas ir jāizmeklē ar īpašu precizitāti, jo šo lietu kategorija stāv daudz tuvāk potenciāliem cilvēktiesību pārkāpumiem salīdzinājumā ar krimināllietām, kas balstās uz klasiskajiem krimināltiesiskajiem pierādīšanas un citiem standartiem, uzrunājot starptautiskā simpozija "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi" dalībniekus, 7. oktobrī sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Šī gada 1.oktobrī stājas spēkā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma” (turpmāk – Novēršanas likums) grozījumi, kas paredz tiesības tiesā apstrīdēt Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkojumus par naudas iesaldēšanu.

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā, šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Advokātu birojs FORT, pārstāvot Igaunijas uzņēmumu Ekonomisko lietu tiesā (ELT) procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir pierādījis klienta līdzekļu likumīgu izcelsmi, zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis informē izdevumu Dienas Bizness.

Latvijas krimināltiesiskajā regulējumā kopš 2005. gada 1. oktobra ietvertas krimināltiesiskās mantas noziedzīguma prezumpcijas. Tiesību doktrīnā sniegts viennozīmīgs vērtējums, ka mantas noziedzīguma prezumpciju piemērošanas priekšnosacījums ir personas vainīguma konstatēšana likumā noteiktajā kārtībā, t.i.,ar tiesas spriedumu vai kriminālprocesa izbeigšana uz personu nereabilitējoša pamata.

Vienā no līdz šim apjomīgākajām izskatītajām lietām Ekonomisko lietu tiesa lēma par labu ar mantu saistītajai personai, izbeidzot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu 2 547 279,39 euro un 45 513,63 ASV dolāru apmērā.

Aizskartajam mantas īpašniekam par saviem līdzekļiem nav obligāti jātulko visi lietai nepieciešamie dokumenti, savā atzinumā par iespējamo Satversmes 92.panta pirmajā teikumā garantēto tiesību ierobežojumu kriminālprocesā secinājis tiesībsargs Juris Jansons.

28.jūnijā ir izsludināti “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma” grozījumi, kas paredzēs tiesības tiesā apstrīdēt Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumus par naudas iesaldēšanu. Tie stāsies spēkā 2021.gada 1.oktobrī.

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Advokātu birojs LOZE & PARTNERI, pārstāvot vienus no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, ir panācis iesaldēto naudas līdzekļu un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā, liecina ieraksts uzņēmuma mājaslapā.

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainīti normatīvie akti, kas regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Par to daudz diskutēts, šobrīd arī veidojas tiesu prakse, lemjot par mantas arestu un vēlāk līdzekļu konfiskāciju. Normas tulko un piemēro arī tiesībsargājošās institūcijas, tāpēc ir svarīgi šo praksi analizēt un diskutēt par iespējamajām problēmām ar normu piemērošanu.

Ņemot vērā publiski izteikto iebildumus par objektīvām iespējām apstrīdēt finanšu līdzekļu iesaldēšanas rīkojumus, Saeima 2.lasījumā ir mainījusi šo kārtību un turpmāk Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkojumus varēs apstrīdēt tiesā. Otrajā lasījumā grozījumi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk – Novēršanas likums) tika pieņemti 29.aprīlī, tie jāpieņem vēl trešajā – […]

Lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Arvien biežāk viens no advokātu un tiesību jomas speciālistu diskusijas pamatjautājumiem ir kļūdainā pieeja, liekot vienlīdzības zīmi starp nenoskaidrotas izcelsmes naudas līdzekļiem un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Problēmas būtība ir Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izpratne par to, ka faktiski jebkuri nenoskaidrotas izcelsmes naudas līdzekļi tiek pielīdzināti noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Latvijā šobrīd sākusies diskusija par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmu un tās nozīmību valsts ekonomikai. Augstas amatpersonas uzskata, ka programma sevi ir izsmēlusi, turklāt visbiežāk kritika izskan par TUA izsniegšanu, iegādājoties nekustamo īpašumu.

Turpinām atbildēt uz saņemtajiem jautājumiem un šodien izskaidrojām par valodām, kurās ir iespējams iesniegt paskaidrojumus un dokumentus, kas apliecina arestētās mantas izcelsmi.

Omnia Analytics dibinātājs Vadims Reinfelds veicis 30 kriminālprocesu materiālu analīzi finanšu līdzekļu aresta lietās, identificējot piecas būtiskākās problēmas šādu lietu izmeklēšanā. Tās ir gan procesuālās, gan materiāltiesiskās problēmas, kas tiks apskatītas šajā rakstā.

Latvijas parlaments 4.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Vai ir jēga pārsūdzēt lēmumu par aresta uzlikšanu mantai? Omnia Analytics speciālistu ieteikums ir vienmēr pārsūdzēt lēmumus par aresta uzlikšanu mantai. Lai gan prakse liecina, ka šāda pārsūdzība parasti nesasniedz mērķi un netiek panākta aresta atcelšana mantai, pārsūdzēšana demonstrē aizskartā mantas īpašnieka pozīciju.

No visas FID pērn Latvijā iesaldētās naudas, aptuveni 90% iesaldēti trīs likvidējamās kredītiestādēs: "ABLV Bank”, “PNB Banka” un “Trasta komercbanka”.

Kādi termiņi ir tiesību ierobežojumiem - mantas arestam? Saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa likuma 389.pantu no brīža, kad pirmstiesas kriminālprocesā personas mantai ir uzlikts arests, tas jāatceļ divdesmit divu mēnešu laikā.

Latvijas parlamentā jau vairākas nedēļas turpinās diskusijas par grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā. Viens no aspektiem, kas beidzot iekļauts darba kārtībā — finanšu līdzekļu iesaldēšanas problemātika cilvēktiesību kontekstā.

Uz kāda pamata LR Valsts policija uzsāk kriminālprocesus, no kuriem vēlāk tiek izdalīts process par noziedzīgi iegūtu? Visbiežāk policija kriminālprocesu uzsāk pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) iesnieguma. Šis iesniegums parasti seko pēc diviem FID izdotajiem rīkojumiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu pagaidu iesaldēšanu.

Latvijā pirms pāris gadiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā ir atvērta "Pandoras lāde", jo pagājušajā gadā Valsts policija arestējusi aptuveni pusmiljardu eiro, pirmdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Vai Kriminālprocesa likuma normas, kas personai ļauj pārsūdzēt lēmumu, ar kuru tiek piemērota mantas konfiskācija, atbilst Eiropas direktīvai par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā? Juristi ir sākuši diskutēt par šo jautājumu. Viens no secinājumiem – trūkst vienotas tiesu prakses.

Tuvākajās nedēļās tiesai būs jāizšķiras par dzīvokļu konfiscēšanu vairākiem tā sauktajiem labticīgajiem ieguvējiem, kuri īpašumus nopirkuši, nezinot, ka tie savulaik, iespējams, izkrāpti. Valsts policija rosina dzīvokļus atņemt, jo savākti pierādījumi, ka tie uzskatāmi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Saeima šā gada 21. janvāra sēdē steidzamā kārtā pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā.

No vairāku jomu patiesā labuma guvējiem pieprasīs kristāldzidru reputāciju, ja tādas nebūs, draudēs uzņēmuma kapitāldaļu atņemšana

Rakstā “Cīņa pret naudas atmazgāšanu – nepazaudēt mērķi tūkstoš lappusēs” LV portālam paudu viedokli, ka nesamērīgās prasības attiecībā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) izpildi rada situāciju, kad lielākas pūles tiek pieliktas formālai prasību izpildei, nevis reālas sistēmas ieviešanai, kas tiešām efektīvi sasniegtu minētā likuma mērķus.

Rakstā, kuru sagatavojis Vadims Reinfelds, Mg. iur. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, analizētas labticīgo trešo personu iespējas aizsargāt savas tiesības uz īpašumu mantas īpašās konfiskācijas procesā.

Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti Latvijas finanšu sistēmā ir kļuvusi jau par politiska rakstura misiju, kuras mērķis ir atrast pēdējo nelietīgi iegūto centu un padarīt valsts ekonomiku šķīstu uz mūžu mūžiem.

Valsts cīņai pret noziedzīgi iegūtu naudu ir jābūt efektīvai, taču tiesiskai un ar pamatotiem argumentiem – sarunā ar Guntaru Gūti uzsver tiesību eksperts Gunārs Kūtris.