Aizvērt
No vairāku jomu patiesā labuma guvējiem pieprasīs kristāldzidru reputāciju, ja tādas nebūs, draudēs uzņēmuma kapitāldaļu atņemšana. Pilns raksts sākotnēji publicēts laikrakstā Dienas bizness, 26.01.2021.
Kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju, apdrošināšanas, grāmatvedības, nekustamo īpašumu, nodokļu konsultantu un citu likuma subjektu patiesā labuma guvēji nevarēs būt personas ar apšaubāmu reputāciju, tās vērtēšanas kārtību un kritērijus noteiks valdība. Ja šo jomu uzņēmumu patiesā labumu guvēju reputācija nebūs nevainojama, viņus atbrīvos no īpašuma. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatītie un pirmajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.
Uzņēmēji, tiesību eksperti norāda uz būtiskiem īpašuma tiesību ierobežojumiem un kārtējo mēģinājumu pārcensties, par ko perspektīvā atkal varētu būt daudz neskaidrību. Atbildīgā komisija atzina minēto grozījumu projektu par steidzamu un noteica, ka tā izskatīšana jāietver Saeimas attālinātās ārkārtas sēdes laikā. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka grozījumi skar četras grupas.
Būtiski paplašina prasības
“Ja FATF rekomendācijas saka, ka likuma subjekta patiesais labuma guvējs nevar būt noziedznieks vai nozieguma līdzdalībnieks, tad Latvija šo prasību ir būtiski paplašinājusi, nosakot, ka persona, pat ja tā nav noziedznieks, bet tās reputācija nav uzskatāma par nevainojamu, nevar būt par likuma subjekta patiesā labuma guvēju kredītiestādēs, maksājumu pakalpojumu sniedzējos, apdrošināšanas, grāmatvedības, revidentu, nekustamo īpašumu un nodokļu konsultantu komercsabiedrībās,” skaidro Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs profesors Jānis Kārkliņš. Viņš, iepazīstoties ar piedāvāto grozījumu redakciju, secina, ka tajā ietvertā prasība par nevainojamu reputāciju patiesā labuma guvējiem, kuriem, piemēram, tiešās kontroles veidā pieder vismaz 25% attiecīgās komercsabiedrības kapitāldaļu, saturēs subjektīvismu, kas var raisīt dažāda rakstura problēmas praksē. Jāņem vērā, ka pašlaik līdzīgas prasības attiecas uz kredītiestāžu vadītājiem, kuriem jābūt ar nevainojamu reputāciju, šīs personas nedrīkst būt sodītas par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai kāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, kā arī tām nav piemērotas sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā.
“Turpmāk visu šo minēto sfēru komercsabiedrību patiesā labuma guvēju atbilstību izvirzītajiem kritērijiem vērtēs attiecīgās jomas uzraugs: kredītiestādēm, apdrošinātājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – FKTK, ārpakalpojumu grāmatvežiem, nekustamā īpašuma aģentiem – VID, maksātnespējas administratoriem – Maksātnespējas kontroles dienests utt.,” skaidro J. Kārkliņš. Viņaprāt, viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem varētu būt tieši tas fakts, ka dažādiem likuma subjektiem ir dažādas uzraudzības un kontroles institūcijas, kas katra var nonākt pie sava secinājuma par reputācijas nevainojamību. “Piemēram, viens uzraugs var uzskatīt, ka šajā jomā darbojošā komersanta patiesā labuma guvējam ir nevainojama reputācija, bet tieši šim pašam patiesā labuma guvējam citā komercsabiedrībā, kuru uzrauga cita uzraudzības un kontroles institūcija, tās ieskatā reputācija nav nevainojama,” par likumprojektā minēto kuriozo situāciju atbild J. Kārkliņš. Tādējādi teorētiski ir iespējama situācija, kurā patiesā labuma guvēja reputācijas jautājumā izšķirošs var būt pat kādas personas ieraksts sūdzību portālā bez konkrētajā sūdzībā minēto faktu pārbaudes un reālo lietas apstākļu noskaidrošanas.
“Piemēram, viena uzraudzības un kontroles institūcija var uzskatīt, ka pat atrašanās vienā telpā ar personu, kurai nav nevainojama reputācija, potenciāli var būt pamats diskusijai par reputācijas ietekmi. Tomēr vai tas nozīmē, ka arī, divām personām pusdienojot pie viena galda, kāds varēs atzīt, ka konkrētas personas reputācija ir apšaubāma? Vai grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja patiesā labuma guvējs, sniedzot konsultāciju savā birojā potenciālajam klientam, kuram nav tā labākā reputācija, vairs nevarēs būt par grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja patieso labuma guvēju?” tā J. Kārkliņš.
Lai novērstu pārmērīgi brīvu interpretāciju par to, kas ir vai nav uzskatāma par nevainojamu reputāciju, ieteicams šī kritērija izvērtēšanas vadlīnijas noteikt jau pašā likumā.
“Piemēram, Kredītiestāžu likums tiem, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē, jau izvirza prasības pēc nevainojamas reputācijas, kā kritēriju izvirzot personas attieksmi pret normatīvo aktu prasību ievērošanu. Savukārt, ja attiecīgajai personai ir sods, piemēram, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vai pašlaik par ieiešanu veikalā bez sejas maskas, kas klaji pārkāpj epidemioloģiskās prasības, var secināt, ka attiecīgais cilvēks īsti neievēro normatīvo aktu prasības un tāpēc viņam nav nevainojama reputācija?” tā J. Kārkliņš.
Turklāt absurda ir situācija, ka pašreizējā likumprojekta redakcija, kas paredz, ka par likuma subjekta patieso labuma guvēju nevar būt persona, kurai pēdējā gada laikā piemērota sankcija par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā pārkāpumu. Tas pēc būtības nozīmē īpašumtiesību atņemšanu administratīvā soda rezultātā.
Savukārt grāmatvedības ārpakalpojumu SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere atgādina, ka jaunajā Grāmatvedības likumā, kurš varētu stāties spēkā 2022. gada 1. janvāri, būs noteikts, ka grāmatvedības ārpakalpojumus varēs sniegt persona, kura atbildīs noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir attiecīgā izglītība, ir pieredze nozarē, kā arī persona nav krimināli sodīta. “Plānotās izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā vēl paplašina prasības, lai saņemtu atļauju darboties grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē. Praksē tas būs tā, ka VID, kas ir atbildīgā institūcija par grāmatvežu uzraudzību, vērtēs ne tikai atbildīgā grāmatveža atbilstību prasībām, lai varētu saņemt licenci, bet arī patiesā labuma guvēja nevainojamo reputāciju. Un, ja gadījumā VID liksies, ka patiesā labuma guvēja fiziskās personas reputācija nav nevainojama, tad diemžēl grāmatvedības uzņēmums licenci nesaņems. Kādi būs kritēriji, lai pateiktu, ka personas reputācija ir nevainojama? Viena nelabvēļa ieraksts publiskā vietnē arī var kļūt par iemeslu, lai nevarētu kvalificēties licences saņemšanai,” problēmjautājumu loku min L. Beķere. Viņai rodas jautājums par samērību – lai darbotos kā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs, ir vajadzīga nevainojama reputācija, bet, lai būtu politiķis un ministrs, šāds kritērijs nav būtisks, kā pierāda prakse.
“Bet jautājums ir – kurš ar saviem lēmumiem var nodarīt lielāku kaitējumu sabiedrībai?” retoriski jautā L. Beķere.
Atbrīvos no īpašuma
Situācijā, kad regulators būs secinājis, ka konkrētā likuma subjekta patiesajam labuma guvējam nav nevainojama reputācija, tas izdos lēmumu, ar kuru attiecīgajam patiesā labuma guvējam aizliegs izmantot akciju dotās tiesības, piemēram, balsot konkrētā uzņēmuma akcionāru sapulcē, iecelt vai atcelt valdes locekļus. “Šāda uzraugošās iestādes lēmuma rezultātā viena gada laikā attiecīgajam patiesā labuma guvējam savas daļas vai akcijas attiecīgajā likuma subjektā ir jāpārdod, pretējā gadījumā ar uzraugošās iestādes lēmumu tās nonāks paša likuma subjekta īpašumā, un jau pašam likuma subjektam šīs akcijas (daļas) jāpārdod un saņemtā nauda jāpārskaita attiecīgajam patiesā labuma guvējam,” piedāvāto mehānismu ieskicē J. Kārkliņš.
Viņš vērš uzmanību uz jautājumu par to, vai šāda kārtība būs atbilstoša Satversmes 105. pantā noteiktajam, ka “īpašumu var atsavināt tikai uz atsevišķa likuma pamata”. “Ja par zemes gabalu atsavināšanu pierobežas joslā ir vajadzīgs atsevišķs likums, kura pieņemšanas procedūra paredz ne tikai atsavināšanu īstenojošās iestādes, bet arī attiecīgā zemes gabala īpašnieka viedokļa uzklausīšanu, vai tad tagad pietiks ar vienas uzraugošās institūcijas lēmumu par īpašuma tiesību atņemšanu?” jautā J. Kārkliņš.
Pastāv bažas, ka tiesvedības ietvaros visās instancēs viena gada laikā varētu tikt izskatīts strīds par minētās uzraudzības iestādes lēmuma tiesiskumu, bet tas jau var radīt vēl dīvaināku situāciju. Proti, persona pārsūdz uzraudzības un kontroles institūcijas lēmumu par savas reputācijas neatbilstību nevainojamas reputācijas vadlīnijām, bet ir pagājis gads, un attiecīgās personas akcijas jau pārdotas citai personai, bet tikai tad seko tiesas nolēmums, kurā atzīts, ka minētās personas reputācija atbilst nevainojamas reputācijas vadlīnijām un balsstiesību izmantošanas aizliegums ir nelikumīgs, uz riskantu situāciju norāda J. Kārkliņš. Viņš atgādina, ka šāda nevainojamas reputācijas prasība patiesā labuma guvējiem netiek izvirzīta, piemēram, Igaunijā. Ārvalstu investori šādās strīdus situācijās varētu vērsties pret Latvijas valsti, jo investīciju aizsardzības līgumi aizsargā investoru īpašuma tiesības uz ieguldījumiem, piekrīt J. Kārkliņš.
Jebkurā gadījumā pastāv liela iespējamība, ka minēto prasību ietveršana likumā rezultēsies ar kopējo piesaistīto ārvalstu investīciju kritumu. Viņš arī pieļauj, ka šāds pavērsiens varētu būt aktuāls it īpaši tad, ja šo nevainojamas reputācijas problemātiku izmantos, lai atbrīvotos no nevēlama līdzīpašnieka. “Tādu iespēju nevar ignorēt,” uz jautājumu, vai šo patiesā labuma guvēja nevainojamo reputāciju nevarēs izmantot reiderismā, jo kapitālsabiedrības akciju pirmpirkuma tiesības ir pārējiem šīs kapitālsabiedrības akcionāriem,” atbild J. Kārkliņš.
Satversme aizstāv īpašumtiesības
L. Beķere norāda uz Satversmes 92. pantā rakstīto: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Arī Satversmes 105. pants saka: ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. “No piedāvātajiem grozījumiem top skaidrs, ka mums vairs nav tiesību ne uz īpašumu, ne uz taisnīgu tiesu, jo mūsu īpašums var tikt atņemts tikai tāda pieņēmuma dēļ, ka kādam liekas – mums nav nevainojama reputācija. Un, ja pilsonis tam nepiekrīt un pārsūdz tiesā šo lēmumu, tad uzraudzības un kontroles institūcijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
Ja tiesa tomēr lems, ka cilvēka reputācijai nav ne vainas, īpašums jeb šajā gadījumā uzņēmuma kapitāldaļas jau piederēs kādam citam,” tā L. Beķere. Viņa atgādina, ka visur tiek uzsvērts: Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, kurā tiek respektētas katra indivīda tiesības. “Ar pēdējo gadu represijām, kas tiek veiktas saistībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām man vairs nav pārliecības, ka dzīvojam taisnīgā un demokrātiskā valstī.
Noteiktas institūcijas, kā FID un arī bankas, vairs neļauj veikt normālu uzņēmējdarbību. Mēs ceram uz ekonomisko izrāvienu un investoru piesaisti pēc Covid krīzes. Kurš būs tik traks, lai investētu Latvijā, ja tiks pieņemts, ka varēs konfiscēt uzņēmuma kapitāldaļas, ja kādam liksies, ka reputācija nav laba?” tā L. Beķere.
“Neesmu dzirdējis, ka citās ES dalībvalstīs būtu prasības par nevainojamu reputāciju vairākās jomās strādājošo uzņēmumu patiesā labuma guvējiem, kādas tagad tiek piedāvātas minētajā grozījumu projektā,” vērtē ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis. Viņš uzskata, ka būtu nepieciešama diskusija par šādu normu saprātīgumu un nepieciešamību.
Izvairīšanās iespējas
Pēc vairāku aptaujāto domām, visu reglamentēto jomu patiesā labuma guvējiem ir iespējas izvairīties no savu īpašuma tiesību ierobežošanas un zaudēšanas. Kā visvienkāršākais risinājums ir samazināt sev piederošo akciju īpatsvaru līdz, piemēram, 20%, kas vairs nav uzskatāma par tiešu, likuma subjektu patiesā labuma guvēja definīcijai atbilstošu.
Līdz ar to jau šobrīd redzams, ka likumprojekts nesasniegs mērķi, jo tie, kuri būs ieinteresēti minētās prasības apiet, to tik un tā varēs īstenot. Savukārt citām personām tiek radīts papildu administratīvais slogs, taisnojoties par likuma subjekta patiesā labuma guvēja reputācijas atbilstību.Interesants bija arī viena no aptaujātajiem pretjautājums par to, vai grozījumu anotācijā nav norādīts, cik daudz no konkrētajās jomās strādājošo uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir ar šaubīgu reputāciju, cik no viņiem un par ko ir sodīti, kāds ir bijis piemērotais soda mērs. Tāpat bija jautājums par to, kāpēc tieši tagad tiek piedāvāts ļoti ātri ieviest prasību par kristāldzidru reputāciju patiesā labuma guvējiem un kāpēc tas netika darīts jau iepriekš? Vai varbūt esot kādas ziņas, ka šaubīgi elementi gatavojas kļūt par šo jomu uzņēmumu
