Aizvērt
Latvijas parlamentā jau vairākas nedēļas turpinās diskusijas par grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā.
Viens no aspektiem, kas beidzot iekļauts darba kārtībā — finanšu līdzekļu iesaldēšanas problemātika cilvēktiesību kontekstā, raksta LV portāls.
Kā diskusijās Saeimas komisijas sēdē norādījusi Latvijas pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce, cilvēktiesību jautājumi ir tie, par kuriem nedrīkst aizmirst ne izpildvara, ne likumdevējs. Viņasprāt, jānošķir divas dažādas situācijas, kurās valsts pienākumi ir atšķirīgi. Pirmā — klienta attiecības ar banku un tas, kādu informāciju un kādos gadījumos banka pieprasa no klienta. Tās ir divu privāttiesību subjektu attiecības, un valsts pienākumi ir skatāmi atšķirīgi, ja salīdzina ar otru situāciju — Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkojumiem par līdzekļu iesaldēšanu un, iespējams, kriminālprocesa uzsākšanu.
Cilvēktiesību aspekts rīkojumos par līdzekļu iesaldēšanu
K. Līce no cilvēktiesību aspekta skaidroja otru situāciju, kad tiek pieņemti rīkojumi par līdzekļu iesaldēšanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa praksē jau ir saskārusies ar šādām lietām un, vērtējot jautājumus par līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju, ņem vērā valstij saistošos starptautiskos līgumus, ANO Konvenciju par korupcijas apkarošanu un Eiropas Padomes konvencijas.
“Cilvēktiesības neeksistē atrauti no sabiedrības kopējām interesēm nepieļaut nelegāli iegūtu līdzekļu apgrozību un pēc iespējas tos izslēgt no valsts ekonomikas. Arī šajā jomā valstij ir pienākumi – jau labi zināmais trīspakāpju tests: īpašumtiesības var tikt ierobežotas, ja tas notiek saskaņā ar likumu, ja tam ir leģitīms mērķis un ja tas ir samērīgi.
“Svarīga ir kārtība, kādā persona varētu pārsūdzēt FID rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu, – vai ir nepieciešama tiesu kontrole, vai tie ir laika ziņā samērīgi,” turpināja eksperte. “Svarīgi, vai personai ir efektīvas iespējas aizstāvēt savas tiesības. Cilvēktiesību ievērošana ir patstāvīgs process gan izpildvaras, gan likumdevēja līmenī,” norādīja K. Līce.
FID rīkojumu pārsūdzības process
Amatpersonas diskusijās arī norādīja, ka viens no jautājumiem, par kuriem šobrīd tiek spriests, ir ieviest pārsūdzības procesu FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis atklājis, ka ministrija ir izvērtējusi NILLTFP likumā noteiktās finanšu līdzekļu iesaldēšanas tiesību normas un savus priekšlikumus iesniegusi tālākai apspriešanai Tieslietu ministrijai un FM. Viņš atturējās komentēt konkrēto saturu, jo priekšlikumi nav saskaņoti un apstiprināti Ministru kabinetā. Tomēr J. Bekmanis uzsvēra, ka “tas dos vairāk iespēju ievērot un respektēt cilvēktiesības”.
