Aizvērt
Latvijā šobrīd sākusies diskusija par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmu un tās nozīmību valsts ekonomikai. Augstas amatpersonas uzskata, ka programma sevi ir izsmēlusi, turklāt visbiežāk kritika izskan par TUA izsniegšanu, iegādājoties nekustamo īpašumu.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens norādījis, ka TUA programma ir jāpilnveido, savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēris, ka investīcijas, ko Latvija meklē, nav saistītas ar nekustamo īpašumu, jo tās esot neproduktīvas un tā esot atblāzma no agrākās politikas, tajā skaitā, no brīža, kad aktuāla bijusi naudas tranzīta tēma.
Kamēr Ekonomikas ministrija izstrādā priekšlikumus programmas pilnveidošanai, Omnia Analytics eksperti uzsver, ka tādos gadījumos, ja īpašumi, kuru iegāde bija pamats TUA izsniegšanai, tiek arestēti vai konfiscēti, tas var ietekmēt arī TUA atļaujas saglabāšanu un tās termiņa pagarināšanu, kā arī attiecīgi faktiski ietekmēt iespēju uzturēties Latvijā un brīvi pārvietoties Šengenas zonas valstīs.
Tāpēc ir ļoti svarīgi cīnīties par savām īpašuma tiesībām – gan kustamā, gan nekustamā īpašuma – iesniedzot visus pieejamos īpašuma iegādes izcelsmes dokumentus, lai nenotiktu šādu īpašumu konfiskācija un netiktu riskēts ar TUA atņemšanu. Papildus vēršam uzmanību nepieciešamībai regulāri pārbaudīt korespondenci, kas tiek saņemta nekustamajā īpašumā, kas tika izmantots TUA saņemšanai. Ja valsts iestādēm rodas jautājumi personai, kura saņēmusi TUA, tie ierasti tiek uzdoti rakstveida pieprasījumā formā, kas tiek nosūtīts uz personas deklarēto dzīvesvietu Latvijā. Atbildes sniegšanai parasti dod diezgan īsu laiku. Gadījumā, ja atbildes netiek saņemtas tam atvēlētajā laikā, TUA var tikt neatgriezeniski zaudēta.
Jāatgādina, ka visas atļaujas izsniegšanas pārbauda Valsts Drošības dienests (VDD). Pērn tas kopumā pārbaudīja 763 personas, kuras ieguvušas TUA. 514 jeb 67% minēto personu TUA Latvijā pieprasīja atkārtoti saistībā ar 2015. gadā iegūtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigšanos. Savukārt pirmo reizi uz TUA apmaiņā pret investīcijām Latvijā 2020. gadā pretendēja 249 personas.
Balstoties uz iegūto informāciju, pagājušajā gadā VDD rosināja TUA nepiešķirt 18 ārvalstniekiem. Tāpat, turpinot arī atkārtoti izvērtēt ārvalstniekus, kuri TUA saņēmuši iepriekš un kuri veic tās ikgadējo reģistrāciju, dienests rosināja piešķirto TUA anulēt diviem ārvalstniekiem.
Negatīvo atzinumu pamatā 2020. gadā galvenokārt bija izlūkošanas un ekonomiskie riski, kas lielākoties bijuši saistīti ar aizdomām par iespējamo nelikumīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju, iegādājoties ekskluzīvus nekustamos īpašumus un veicot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālos.
Par TUA:
Kopumā Latvijā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 19 743 personu, tajā skaitā 7909 investoru un 11 834 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija. Šajā laika posmā izsniegtas 19 047 TUA. No 2010. gada 1. jūlija 186 investoriem TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 1672 investoriem izsniegtās TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim bija 1,55 miljardi eiro.
